Vērtē attālināto mācīšanos

Skolās aizvadīts kārtējais mācību gads, un bērni jau bauda vasaru. Šķiet, šogad tā noslēgums ir liels atvieglojums gan skolēniem un viņu vecākiem, gan arī pedagogiem, jo tas nepavisam nelīdzinājās tiem, pie kādiem visi bijām pieraduši. Attālinātā mācīšanās radīja spriedzi visām šajā procesā iesaistītajām pusēm, lai gan neapšaubāmi bija arī patīkamas emocijas.
Latvijas Pašvaldību savienība  (LPS) apkopojusi attālinātās mācīšanās rezultātus, veikusi aptauju, lai varētu pārplānot finanšu līdzekļus nākamajam mācību gadam.

Uzsvars uz informēšanu
Latvijas Pašvaldību savienība  nesen rīkoja preses konferenci žurnālistiem, kur stāstīja par to, kā skolēniem plānots mācīties turpmāk, prezentēja aktualitātes izglītībā. LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Dr. sc. admin. Ināra Dundure norādīja, ka valsts ārkārtējās situācijas laikā Pašvaldību savienība lika uzsvaru uz pašvaldību un izglītības iestāžu informēšanu par valdības izdoto rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, rīkojuma grozī­jumiem un praktisku palīdzību. Sākot ar 13. martu rīkoja regulāras videokonferences ar LPS vadības, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ministres Ilgas Šuplinskas un speciālistu dalību.
18. martā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, uzaicinot pašvaldību pārstāvjus, sniedza informāciju par pašvaldību informētības pasākumiem un sadarbību ar IZM.
Sākot ar 19. martu regulāri notika arī IZM tiešraides sadarbībā ar LPS, kur runāja ar skolu direktoriem, skolotājiem un vecākiem par vadlīnijām attālinātā mācību procesa īstenošanai vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs. Savukārt 3. aprīlī notika tiešraide ar vairāk nekā 500 pieslēgumiem par valsts budžeta dotācijas izglītojamo brīvpusdienām izlietojumu.
“Izglītības iestādēs veicām aptaujas par valsts budžeta dotācijas izglītojamo brīvpusdienām izlietojumu, par interneta pieslēguma kvalitāti skolās, par izglītības iestāžu nodrošinājumu ar IT rīkiem, par pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklējumiem un citu,’’ teica I. Dundure.

Secina pēc aptaujām
Ņemot vērā veiktās aptaujas, Latvijas Pašvaldību savienība secināja, ka pedagogu digitālās prasmes tikai 29 % ir ļoti labas, 41 % - apmierinošas, bet 30 % vājas. Skolotāji ar skolēniem visbiežāk sazinājās, sarakstoties e – pastā vai “E – klases/Maykoob” vēstulēs, tāpat arī ar īsziņām, čata sarakstēs audio un videozvanos.
Novērtēt attālināto mācību procesu tika aicināti pavisam 8600  5. līdz 12. klašu skolēnu un 1. - 4.  kursa audzēkņi profesionālās  izglītības iestādēs, 3490 visu vispārizglītojošo un  profesionālo izglītības iestāžu  skolotāju un 6700 visu vispārizglītojošo un  profesionālo izglītības iestāžu  bērnu vecāku. Uz jautājumu, vai vecāki ir pārliecināti par to, ka, attālināti mācoties, viņu bērni guvuši izaugsmi, lielākais aptaujāto vairums atbildēja, ka drīzāk ir pārliecināti, ka bērns guvis jaunas prasmes un kompetences, bet 46%  aptaujāto vecāku tomēr drīzāk ir nepārliecināti par to.
 Savukārt skolēni stāstīja, ka viņiem mācīties attālināti visvairāk palīdzējuši vecāki, un kā ieguvumus šajā procesā minēja to, ka varēja ilgāk pagulēt, mācībām izmantot internetu un paši plānot savu dienas režīmu. Kā vislielāko izaicinājumu respondenti, mācoties attālināti, uzsvēra to, ka uzdevumu bija ļoti daudz un bija bažas par to, vai paspēs laikā tos izpildīt un nosūtīt skolotājam.

Finansējumu plāno pārdalīt

Ņemot vērā attālinātā mācību procesa organizācijas pieredzi skolās, LPS turpmāk Eiropas Savienības struktūrfondus un valsts finansējumu plāno ieguldīt, lai nodrošinātu kvalitatīvu interneta pieslēgumu, tajā skaitā elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās. Tāpat I. Dundure norādīja, ka nepieciešama vienotas platformas izstrāde izglītības iestāžu vajadzībām un IT aprīkojuma iegāde, lai nodrošinātu mācību īstenošanu attālināti un racionāli izmantotu pedagogu resursus.
“Neapšaubāmi nopietni jāpievēršas un finanšu līdzekļi jāiegulda pedagogu digitālo kompetenču pilnveidē, digitālo mācību līdzekļu veidošanā, tehnoloģiju pielietošanas veicināšanā, attālinātās mācīšanas procesa vadīšanā. Jāveido metodisko materiālu kopums un rokasgrāmatu pieejamības resursi,” žurnālistiem teica padomniece.
Par kvalitatīvas vispārējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem I. Dundure uzskata pedagogu zemākās algas likmes paaugstināšanu no 750 līdz 790 eiro, sākot ar 2020. gada 1. septembri. Tam būtu nepieciešami 8 213 867 eiro. Kvalitatīva izglītība iespējama, nosakot arī minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un pievēršot uzmanību kvalitātes kritērijiem klašu grupās, kā arī izveidojot pedagogu darba samaksas modeli.


Tā varētu turpināt nākamgad

Oskars Engelss, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 8. klases skolēns:
“Mācoties mājās, visbiežāk kontaktējos ar mammu, ģimene man palīdzēja apgūt 7. klases mācību vielu. Pats plānoju savu dienas režīmu, bet stundas sākās kā parasti tad, kad vēl devos uz skolu, reizēm mēdzu skatīties arī mācību stundu pārraides televīzijā. Mācoties skolā, nepieciešamo mācību vielu vieglāk bija sameklēt grāmatā nekā tagad, kad tā bija jāatrod pašam internetā. Tāpat mācību vielai labāk pievērsos un izpratu to tad, kad stundā stāstīja skolotāja. Mājās mācījos individuāli, ja nepieciešams, konsultējoties ar mammu, zvanot skolotājai, apspriežoties ar dažiem klasesbiedriem.
 Grūti bija saplānot savu laiku, jo vienā dienā izpildāmo uzdevumu bija ļoti daudz, īpaši tad, ja bija jāraksta projekti. Tagad bija jāpilda gan klases darbi, gan mājas darbi, bet, apmeklējot skolu, mājas darbi īpaši daudz netika uzdoti. Reizēm stresu radīja tas, vai paspēšu noteiktajā laikā nosūtīt kontroldarbu, piemēram, kādā bija nepieciešams arī pievienot fotogrāfijas, tātad arī fotografēt.
 Mācīties attālināti ir nedaudz grūtāk, tomēr, ja pierod, īpašas grūtības tas nesagādā. Tā varētu turpināt arī nākamajā mācību gadā. Mājās vairāk lietoju internetu, tā ieguvu arī jaunus draugus, tādēļ skolas biedru man attālinātajā mācību procesā īpaši nepietrūka.”


Pietrūka skolēnu acu skatiena

Santa Masinga, latviešu valodas un literatūras skolotāja Strautiņu pamatskolā, arī 6. klases skolēna mamma:
 “Laiks no 13. marta man un maniem skolēniem bija patiess izaicinājums. Sākumā problēmas sagādāja tehnoloģiju lietošana, daudzi skolēni un vecāki lūdza palīdzību praktiskās lietās un mēs, skolotāji, iemācījāmies to, kam ikdienā vispār nebūtu pievērsuši uzmanību, piemēram, ka “Uzdevumos.lv” “jāiet” ar savu, ne vecāku paroli, ka telefons nav dators, ka skolēni, arī vecāki reti lieto'“E-klasi” saziņai un tā tālāk. Taču kādas divas nedēļas pēc pirmā viļņa problēmu atrisināšanas šķita, ka viss rit vieglāk nekā biju domājusi. Sāku ar atkārtojumiem un kaut ko vienkāršāku. Tad, kad sākām apgūt jauno vielu, parādījās problēmas, sapratu, ka daudziem mani, skolotāju, vajag, nepietiek ar rakstisku skaidrojumu un telefona zvaniem. Tiešsaiti neizmantoju, jo tā, manuprāt, ir efektīva tad, kad ir stabils internets un skolēnam dators, ne telefons. 
Ar “devītajiem” gramatikā visu bijām apguvuši, tāpēc raiti atkārtojām, uzskatu, ka bijām gatavi veiksmīgi nokārtot eksāmenu. Viņi arī bija vienīgie, kuriem regulāri lūdzu sekot “Tavaklase.lv” nodarbībām latviešu valodā. Citās klasēs jaunais mācību gads būs jāsāk ar to, ko mācījāmies attālināti, manuprāt, vielu skolēni apguva tikai daļēji.
Literatūrā notika mehāniska tekstu lasīšana, ļoti pietrūka diskusiju, emociju un skolēnu acu skatiena. Šajā laikā noteikti strādāju vairāk nekā parastajā mācību procesā, domāju, ka  daudziem attālinātā mācīšanās pierādīja skolotāja klātesamības nepieciešamību. Man ļoti pietrūka kņadas, strīdu, pat skolēnu sarunvalodas starpbrīžos un mīļākās frāzes: “Es neko nesaprotu!”
Paldies jāsaka vecākiem, kuri uzmundrināja vecāko klašu skolēnus, uzklausīja skolotājus un palīdzēja jaunākajiem skolēniem.
Šajā laikā sapratu, ka nākotne pieder tehnoloģijām, bet mazāk problēmu noteikti ir tiem skolēniem, kuri prot jēgpilni lasīt, tādu diemžēl ir maz, kaut vai viens piemērs – dots uzdevums izpētīt likumu un izpildīt 156. uzdevuma trešo teikumu. Vairums skolēnu izpildīja visus 11 teikumus un sūdzējās, ka garš uzdevums.

Nākamais gads būs grūts

Kā 6. klases skolēna mamma varu teikt, ka man bija vieglāk nekā ikdienā, kad dēlu bija grūti piespiest pildīt mājas darbus. Viņam šī mācīšanās patika, lai gan bija jāceļas tāpat kā parasti un diezgan daudz jādara. Reizēm mēģināju palīdzēt un secināju, ka ar visu savu augstāko izglītību daudz ko nezinu, tāpēc saprotu  vecāku izmisumu un nespēju palīdzēt bērnam. Tomēr, objektīvi izvērtējot, domāju, ka dēlam uzlabojās tikai datorlietošanas prasmes un nedaudz lasītprasme, tāpēc nākamais mācību gads būs grūts.”

Vietējās ziņas

Uz aluksniesiem.lv pilno versiju