Uzteic par profesionālu attieksmi

 

  Jeļena Žīgure: “Šādā smagā brīdī, kad jūties viens un bezspēcīgs, mediķu attieksme ir ļoti svarīga.”


Alūksnietis Guntis Žīgurs 19. februārī guva divas smagas galvas traumas. Viņu ievietoja Alūksnes slimnīcā, kur vīrietis ilgstoši cīnījās par savu dzīvību. Tagad tuvinieki ar asarām acīs atceras to laiku un ir neizsakāmi pateicīgi Alūksnes slimnīcas mediķiem par paveikto darbu Gunta veselības atgūšanā, vēloties mediķus uzteikt ar laikraksta starpniecību. 


Operatīvi un sirsnīgi 

“Uzzinot, kas ar manu dēlu todien atgadījies, nekavējoties izsaucu ātro medicīnisko palīdzību. Mediķu brigāde notikuma vietā ieradās operatīvi, apmēram desmit minūšu laikā, strādāja ļoti ātri, mierīgi un nosvērti, tā, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību manam dēlam un lai neuztrauktu mani,” par notikušo liktenīgajā februāra dienā laikrakstam tagad stāsta G. Žīgura mamma Jeļena Žīgure. Arī Alūksnes slimnīcā Guntis nekavējoties saņēma medicīnisko palīdzību. “Uzņemšanas nodaļā tajā dienā dežurēja dakteris Ernests Kasparsons. Kamēr dēlam veica visas pārbaudes, arī es tiku mierināta, visu laiku informēta par viņa veselības stāvokli. Lai arī pacientu tobrīd bija daudz, visiem tika sniegta palīdzība, un mediķi strādāja ļoti pašaizliedzīgi, neradot apkārtējiem stresu un paniku. 

Ārsti ķirurgs Kasparsons, neiroloģe Anita Krūmiņa, SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa, arī viss Uzņemšanas nodaļas personāls, kas todien dežurēja, ne tikai darīja visu iespējamo, lai glābtu mana dēla dzīvību. Viņi runāja arī ar mani, mierināja, pārliecināja. Tas ģimenei ir ļoti svarīgi, jo visvairāk biedē neziņa. Tobrīd man bija sajūta, ka ar visiem šiem cilvēkiem esmu sen pazīstama, esam tuvinieki, jo mediķu attieksme pret pacientu un pret mani, kā mammu, bija ļoti sirsnīga, kas šādā smagā brīdī, kad jūties viens un bezspēcīgs, ir ļoti svarīgi,” laikrakstam stāsta J. Žīgure.


 Sāpes Guntim bija  neciešamas, tādēļ viņam nācās piemērot mākslīgo komu un viņu ievietoja reanimācijas nodaļā. “Ļoti atsaucīga bija arī reanimācijas nodaļas ārste anestezioloģe/reanimatoloģe Marija Reine, kura todien strādāja. Viņa izrādīja lielu pretimnākšanu arī vēlāk, mierināja mani un skaidroja man dēla veselības stāvokli, iespējas atveseļoties,” atceras J. Žīgure.


Aicina novērtēt mediķus

Arī par turpmāko laiku, ko dēls ārstējoties pavadīja slimnīcā, J. Žīgure ir pateicīga visam Alūksnes slimnīcas reanimācijas nodaļas mediķu personālam. Ik dienu viņa varēja dēlu apciemot, gan klātienē, gan telefoniski jebkurā dienas laikā uzzināt par viņa veselības stāvokli, jo tas patiešām bija kritisks. “Mediķi man vienmēr laipni atbildēja, neslēpa patieso situāciju. 

Dakteris anestezioloģs/reanimatologs Igors Bobrovs bija reālistisks un teica: “Tagad tikai pacietību – tas nav seriāls, tā ir īstenība, jūsu dēls ir uz dzīvības un nāves robežas, 50 : 50.”,”stāsta mamma. Un brīnums notika, Guntis, pateicoties daktera Bobrova neatlaidībai, pamodās no komas un turpināja ārstēties ķirurģijas nodaļā pie daktera Kasparsona.  


Tagad ar neizsīkstošu mediķu aprūpi, pacietību, iejūtību un profesionalitāti, G. Žīgurs ir jau daudzmaz atveseļojies. “Vēlos, lai arī citi uzzina par šo gadījumu, jo katram var pienākt brīdis, kad par dzīvību cīnās jūsu vienīgais bērns un kad pats esi bezspēcīgs kaut ko darīt.  Tās ir neaprakstāmas sajūtas, kad šādā brīdī  pēkšņi apkārt ir tik daudz labu un iejūtīgu cilvēku, kā tas ir Alūksnes slimnīcā. Novērtēsim to!” ar asarām acīs un neizsakāmā pateicībā saka Jeļena Žīgure.

Vietējās ziņas

Uz aluksniesiem.lv pilno versiju