Aicina mazināt diskrimināciju

Vēl joprojām Eiropas Savienības lauksaimnieku starpā vērojama nevienlīdzība, tādēļ Baltijas valstu lauksaimnieki atkal vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu novērst to un nodrošināt vienlīdzību.


Ne mazāk kā citiem, arī lauksaimniekiem vajag pielāgoties strauji mainīgā tirgus patēriņa tendencēm. Pašlaik notiek pieteikšanās Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem, tādēļ tagad vairāk kā citus gadus atkal aktualizējusies tēma par lauksaimnieku diskrimināciju starp dalībvalstīm. Šis finansiālais atbalsts jau daudzus gadus kalpojis kā zināms drošības spilvens gan dabas stihiju, gan ekonomisko krīžu laikā. 

Šogad Latvijas valdība lauksaimniekiem nāk pretī un novirzījusi finanšu līdzekļus, ko jau tagad varēs saņemt kā bezprocentu aizdevumu, kas vēlāk tiks dzēsts ar pieteiktajiem platībmaksājumiem. Tomēr, kopš pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), mūsu lauksaimnieki vienmēr saņēmuši viszemākos tiešos maksājumus, salīdzinot ar citām dalībvalstīm. Pēc Zemnieku Saeimas rīcībā esošās informācijas, salīdzinot tos, nākas secināt, ka Baltijas lauksaimnieki joprojām tiek diskriminēti, jo atbalsta maksājumi ir par 50 līdz 60 procentiem mazāki no ES vidējā maksājumu apmēra. Tas liek domāt, ka ES mūsu lauksaimniekus uztver kā otro vai pat trešo valstu pilsoņus. Tajā pašā laikā Baltijas valstīs ražošanas izmaksas lauksaimniecībā krietni pārsniedz ES vidējos rādītājus.


 Kādēļ šāda netaisnība, kā tā veidojusies? Izrādās, laikā, pirms Latvija pievienojās ES, nepareizi un neobjektīvi veikti aprēķini Baltijas valstu lauksaimnieku darba produktivitātei. Tas bija laiks, kad Latvijā beidza pastāvēt padomju kolhozu sistēma, lauksaimniecība piedzīvoja radikālas pārmaiņas, pārejot no kolektīvās uz privāto saimniecību principu. Daudzi tolaik nezināja un nesaprata, kā strādāt tālāk, tādēļ darba produktivitāte kritās, ietekmējot valsts kopējos rādītājus lauksaimniecības jomā. Taču ES atbalstam tolaik bija izvēlēti tieši šie gadi, un tā tas, neskatoties uz lauksaimnieku iebildumiem, palicis līdz mūsdienām. 


 Šogad, atsaucoties uz pašreizējo krīzi un laiku, kad Eiropas Komisija pārskata Eiropas kopējās atkopšanās budžeta apjomu, lauksaimnieki atkal vērsušies ar lūgumu mazināt šo nevienlīdzību. “Lauksaimniecība ir pamats, kas spēj izvest no jebkuras krīzes, tādēļ ir nepieciešams saglabāt spēcīgu finansējumu gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstībai, attīstot tirgus drošības instrumentus, un izbeidzot vēsturisko netaisnību tiešo maksājumu radikālajās atšķirībās starp dalībvalstīm,” atklātā vēstulē Eiropas Komisijai raksta Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. Vai Baltijas valstu lauksaimnieki beidzot tiks sadzirdēti? Pašlaik par to gan nekas neliecina...

Vietējās ziņas

Uz aluksniesiem.lv pilno versiju