Pūce: Līdzdalības budžeta ieviešana Latvijā dos praktisku iespēju iedzīvotājiem līdzdarboties teritorijas attīstībā


Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais konceptuālais ziņojums “Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā”, tas izstrādāts, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā un savstarpējo uzticēšanos pašvaldību un iedzīvotāju vidū. Līdzdalības budžeta ieviešana noteikta arī Deklarācijā par A.K.Kariņa vadītā Ministru kabineta darbību.

Līdzdalības budžets ir demokrātisks process, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības vai valsts budžeta. VARAM rosina jaunizstrādājamajā Vietējo pašvaldību likumā noteikt, ka visās pašvaldībās pakāpeniski jāievieš līdzdalības budžets,  novirzot vismaz 1% no vidējiem pašvaldības iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa ienākumiem pēdējos trīs gados vai ne mazāk kā 500 000 eiro ik gadu.

Ministrs Juris Pūce (AP!): “Būtiskākais ieguvums, ieviešot līdzdalības budžetu, ir pilsoniskās sabiedrības aktivizēšana, tieša iesaiste nozīmīgu savas teritorijas attīstības lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus, modernizējoties valsts pārvaldei, tā ir iespēja informēt un izglītot iedzīvotājus par pašvaldības darbību, tās budžeta plānošanu, veicināt sadarbību, kā arī kopumā uzlabot iedzīvotāju piederības sajūtu konkrētai kopienai, ciemam vai pašvaldībai, sekmējot arī iedzīvotāju ieinteresētību maksāt nodokļus.”

Šādā gadījumā katras pašvaldības iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties lēmumos par savas pašvaldības attīstību, kā arī tas veicinātu savstarpēju uzticību un pilnvērtīgu un mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldību.

Konceptuālais ziņojums piedāvā līdzdalības budžeta ieviešanas modeli, paredzot, ka finansējums tiek sadalīts proporcionāli starp novada teritoriālajām vienībām vai pilsētas apkaimēm, kā arī nosakot, ka pašvaldībām līdzdalības budžeta tematiskie virzieni jāiestrādā pašvaldības attīstības programmā. Tāpat ieviešot līdzdalības budžetu pašvaldībai jānodrošina efektīvs rīks sabiedrības iesaistei lemšanā par konkrētām idejām. Tādēļ nacionālajā līmenī nepieciešams izveidot vai pielāgot jau esošo sistēmu, piemēram, portālu Latvija.lv. Konceptuālajā ziņojumā noteikts, ka par labāko prakses piemēru apkopojumu katrā reģionā atbildīgi būs plānošanas reģioni, savukārt VARAM sniegs metodisko atbalstu.

Pašvaldības Latvijā saskaras ar ievērojamu iedzīvotāju pasivitātes problēmu*, kā arī būtisks šķērslis līdzdalībai ir iedzīvotāju neticība savām spējām ietekmēt sociālos un politiskos procesus. Līdzdalības budžets palīdzēs iesaistīt sabiedrību jau problēmas definēšanas stadijā, kā arī palīdzēs iedzīvotājiem pašiem piemeklēt, viņuprāt, piemērotāko risinājumu konkrētai problēmai, tādējādi stiprinot pilsonisko sabiedrību.

Konceptuālais ziņojums sniedz informāciju par līdzdalības budžeta ieviešanas iespējām Latvijā, balstoties uz ārvalstu praksi un Rīgas pilsētas pieredzi. Tas izstrādāts saskaņā ar valdības deklarāciju, kas nosaka ar valsts finansējuma atbalstu ieviest izmēģinājumprojektu (pilotprojektu) – “līdzdalības budžets”, ļaujot atsevišķu pašvaldību iedzīvotājiem nepastarpināti izlemt par pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm, un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietvertajiem uzdevumiem.**

* Domnīcas Providus pētījums “Pārskats par iedzīvotāju iesaistes piemēriem Latvijas pašvaldībās”.

**Ministru kabinetā 2020.gada 19. novembrī apstiprinātajās Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietverts B.3.6.uzdevums “Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā”, kas paredz izmaiņu normatīvajos aktos veikšanu līdzdalības budžeta ieviešanai Latvijā, tai skaitā definējot pamatnosacījumus līdzdalības budžeta mehānismam un veicot metodisku atbalstu (izglītojošas un motivējošas aktivitātes) pašvaldībām un vietējām kopienām līdzdalības budžeta ieviešanā.

Lietotāju raksti

Uz aluksniesiem.lv pilno versiju